Takšu meitene - BETIJA!

Īsumā par mīluli Betiju... Betija - Kukšķis tāda ir iesauka mīlulei, jo kad tiek gulēt blakus kādam aiz laimes kukšķ....īstena takšu meitene, raksturošu Beķiku---spītīga, nepacietīga, ļoti aktīva, daudz laika jāpavada parkā, kur kārtīgi izskrienas, ļoti draudzīga, pat pārāk draudzīga pret svešiem, dievina mazus bērnus, nepatīk palikt mājās vienai, tad aiz dusmām dara blēņas...tiek graustas mazā saimnieka skolas lietas, no rotaļlietām iecienijusi saimnieka dinozauru kolekciju paretināt.No rītiem mīl ilgāk pagulēt.
Vienīgi, kas mums nav izdevies iemācīt, tas ir normāli iet pie siksniņas, viņa tā raujas un skrien, ka kaut ko kavētu mazās kājiņas tik tip, tip, tip, nu esmu iemācijusies ātri iet lai dāmai tiktu līdzi, pa parku jau staigājam bez, ļauju izskrieties.
Peldēt patīk visur pat grāvi ja ir ūdens un visādi koki, kur sakrituši, tie visi tiek stiepti ārā---liels vai mazs, bet mazgāties vannā nepatīk , tad tādas ačteles taisa un lūdzas ātrāk mazgāšanās procesu beigt...tad notiek sildīšanās process lielajā segā un man klēpī jāžužina.....nu mums Betija kā otrs mazulis, jāvaktē vairāk par puišeli...
Es pat nezinu, ko lai vēl uzrakstu, neticās, ka jau gads pagājis un viena svecīte jāpūš....un viņa tik smukiņa mums izaugusi, vēl tādas mīlīgas krunciņas ap galviņu, ka visu laiku gribās tik ņurkāt....patīk dikti, ka bužina un mīļo un bučiņas dod....Nu tā īsumā...steigā jau rakstiju, bet cerams, ka priekštats neliels būs par mūsu Kukšķīti!!!!
Sveicieni Betijas brālišiem, māsiņām dzimšanas dienā!!! Bučas Betijas tētim un mammai...
Betijas saimniece.

takšu puika - ČAPIJS!

Mums iet labi, esam jau lieli un stipri ..
Ir savi netikumi un tikumi .. Esam jau sen saraduši ...
Pa vasaru viņš bija lielais peldētājs .. viņam ļoti patīk peldēt, citreiz pat viens pats gāja uz dīķi peldēt pa kluso . Vēl viena viņa mīļākā nodarbe ir braukšana ar mašīnu .. esam bijuši ar viņu Raunā, Cēsīs, Valmierā, Smiltenē, Raiskumā, Amatciemā, pat Rīgā un vēl daudz kur .. ņemam viņu līdzi visur kur vien varam .. bijām ar viņu arī jūrā .. viss bija labi tikai mazliet bija sabijies no jūras viļņiem, nesaprata kāpēc tie viņam nāk virsū ..
Mamma smejas, ka viņai Čapijs ir kā trešais bērns ģimenē ..
Iemācījies ir daudz ko .. nokārtojās tikai ārā, māk izpildīt dažādas komandas ja saka un daudz ko vēl zina .. visu mācam paši ..
Ir ļoti sabiedrisks un atraktīvs suns .. spēlējās uz nebēdu .. ir arī, protams, kāds netikums, bet kā tad bez tiem .. citreiz ja man nav garastāvokļa vai arī ja kāds ir skumīgs tad atnāk ieliek galviņu klēpī vai pats iesēžas klēpī un skatās ar savām lielajām brūnajām ačtelēm .
Uz potēm būs jāiet 9. februārī .. Braucam uz Valmieru pie vetārsta uz tādu Kārļa Baumaņa veterināro klīniku .. Tur ir vairāki vetārsti un mums tur patīk .. beigās parasti viņam iedod kādu našķi, tas Čapim ļoti patīk .. Nekas cits nekaiš esam jau lieli un spēcīgi.
Pa naktīm ja es esmu mājās tad viņš man guļ blakus, bet ja neesmu mājās tad guļ savā krēslā .. Draudzējās ar visiem, vienīgi uz pavecākiem vīriešiem šad tad uzrej ..
Labprāt ar savu labāko draugu Toperu skrien pa āru .. tad viņi tur spēlējās, skraida, vienkārši kārtīgi iztrakojās .. Tad pēc tam ienāk iekšā aizelsies, paēd un iet gulēt ..
Ja izdara kādu palaidnību un ja viņu pieķer tad uzreiz noguļas un pieplok pie zemes, lūr ar acīm, kas nu būs .. pats ļoti labi saprot ko izdarījis ..
Ir arī tā bijis, ka apvainojās, piemēram, par to, ka šoreiz negāja ar viņu ārā vai arī neiedeva siera vai desas gabaliņu .. tad staigā ar paceltu galvu visiem garām un neņem galvā nevienu ..
Saucam viņu gan par Čapiju, Čapi un tā .. gan arī par žurku citreiz kad viņš kaut ko grauž vai arī par kastanīti, jo viņam kastanīgi brūns kažociņš ..
Vakaros parasti ar kādu skatās televizoru , kad apnīk tad aizmieg .. Tagad visi domājam, ka bez viņa būtu ļoti skumīgi .. un priecājamies, ka viņu paņēmām .. viņš tā kā man vēl viens labākais draugs, bez kura vienkārši nevar ..
Pašlaik nerātnis guļ gultā, viena kāja no segas apakšas lien laukā un pa miegam kustās ..
Dzimšanas dienas dāvaniņu Čapijam jau nopirkām .. nevarējām noturēties to nepiemērot .. nopirkām našķus un lietus jaciņu rudenim .. kad uzvilkām tad līdzinājās Džeimsam Bondam [tikai suņa versijā] :) ..
Bija mums arī pārdzīvojumi .. kādā vakarā kad bija jau tumsa nebēdnis izšmauca ārā .. bija maza avārija un tā rezultātā Čapijs no sāpēm un šoka kaut kur aizskrēja .. mēs kādas 4 h meklējām viņu saucām bet nekur nevarējām atrast .. nodomājām jau to sliktāko .. bet no rīta ap 11 tētis pīpināja mašīnas tauri un susļiks kaut kā to sadzirdējis atkliboja mājās .. bija tikai daži nobrāzumi kuri tagad jau ir sadzijuši .. bet tagad tumsā viņš ir mazliet tramīgāks un tā, bet nu viss jau ir labi ...
...Šodien nosvinējām Čapija dz.d, uzdāvinājām dāvaniņas un cilvēku tortes vietā kārumnieks dabuja savu gaļas un galerta tortīti :) :)
Čapija saimniece. :)

ĒRIKS!

Tas mīrklis ir pienācis un mūsu mīlulim jau 1. gadiņš.
Mūsu mazulis ir ar savu īpašu raksturiņu un mazu spītību.
Viņš dievina jūru, ūdeni, rotaļas, visu vasaru plunčājās un baudīja jūru un tās smiltis... Ļoti patīk labi paēst un kārtīgi izgulēties, viņš mums ir kā tāds mazais sedziņu kurmītis, kurš vienmēr spēs un pratis palīst zem sedziņas.
Ēriks nav vienkārši sunītis, viņš ir mūsu bērniņš, kurš prot atklāti izradīt savu mīlestību un uzticību. Viņš ir unikāls, ārkārtīgi mīļš, jautrs un aktīvs suņuks. Viņš necieš vientulību, par spīti bieži atstāj "peļķi", ja ilgāku laiku paliek viens mājās, tā laikam ir mūsu lielākā tagadējā problēma.
Ēriks ir, sava ziņā, mazais teroristiņš, it īpaši bērnības laikā, ļoti patīka graust visu pēc kārtas, par saldo ēdienu uzskatīja tikko nopirktas kurpes... Tāpēc lai šādas situācijas nenotiek pērkam viņam dažādas mantiņas, bet arī tās ilgi nekalpo.
Viņam ļoti patīk pastaigāties pa parciņu - gar jūru. Mīļākā spēle "puļķu ķeršana" un "puļķu karuseļis".
Mums ir gājis krāšņi - bija skumji brīži un laimīgi, bet mēs turamies un cenšamies... Ēriks ir mūsu mazais prieciņš ģimenē, mūsu dvēselīte un miera sargātais.
Ar cieņu Ērika saimnieki.

BUZĪTS!

Sveiki, esmu Buzis (Buzīts)!
Saimniekoju Zemgalē, Lietuvas pierobežā. Sava pirmā gada laikā esmu izaudzis par kārtīgu mājas/saimes pārvaldnieku :) Joprojām mani visbiežāk sastop klēpī kādam no Ģimenes vai arī cieši sekojot pa pēdām. Man visur jāpiedalās, ja mājās darāmi kādi darbi, visur esmu klāt – stādu kartupeļus (vienu iestādīju tikai sev zināmā vietā), vācu ražu, eju pastaigās uz upi – tur man patīk ielīst bebru alās.
Mans saimnieks ir Edgars, cienījams kungs, kurš šī gada laikā man ir daudz gudrības samācījis. Esam viens otram prieks un acuraugs. Viņš saka, ka tik labu suni pat nosapņot nevar!
Dzīvojos es kopā ar rudo Fiksi. Viņš ir dažus gadus vecāks par mani un tad, kad es ierados savās mājās, ierādīja man šeit esošo lietu kārtību. Sākumā Es jau gribēju tikai dauzīties, kamēr Rūdim neapnika, tikmēr jau arī ļāvās. Tā mēs esam vienojušies, ka esam sabiedrotie – ja nāk svešie, Rūdis signalizē ārpusē, es istabā pie cilvēkiem. Man gan balss ir stipri zemāka, stiprāka. Bet vecākais brālis ir vecākais brālis! Dažreiz mums abiem sagribas apmesties vienā un tajā pašā vietā – krēslā. Tad, ja Fiksis ir bijis tur pirmais, es uzreju, it kā ārā kāds būtu, kamēr Fiksis dodas apskatīt, kas tur ir, es žvikts krēslā iekšā.
Tā mēs dzīvojamies, pamatā trijatā, bet ik pa brīdim atbrauc arī ciemiņi – visiem labajiem esmu īsts draugs, sliktie lai nemaz netuvojas. Mēs savas mājas sargājam un piepildām ar prieku – tas varētu būt arī mans moto:)

p.s. bildes nav ļoti daudz, jo esmu kustīgs un tiklīdz kāds mani uzrunā, tā tūdaļ skrienu klāt un purns foto objektīvā iekšā :)

ČAKIJS!

Čakijs ir suņuks ar interesantu personību un raksturu. Viņam ir dažādi sev raksturīgi izgājieni un gājieni kā panākt sev labvēlīgu iznākumu. Viņš vajadzīgajā brīdī spēj notēlot nabadziņu, kaut gan pats bijis vainīgs.
Mēs viņu audzinām par kaķterminātoru, ko viņš daļēji ir arī izpildījis, jo kaķi viņam nepatīk, kas ir ļoti labi, vismaz kaut ko labu viņam esam iemācījuši. :-D
Viņš ir ļoti mīļš un viņu ir iemīlējusi visa ģimene, izņemot mamma, kas ir kaķu aizstāve, bet viņa tik un tā viņu mīl.
Viņam ir arī savi stiķi un niķi - ja nu viņš sāk kādam dzīties pakaļ - kaķim, mašīnai, vai kādam zaķim, kas pa lauku aizlēkšo, tad atpakaļ viņu nedabūt, vari saukt vai nesaukt, laikam jau mednieka instinkts. Vēl arī ja kāds sēž pie galda - vai nu pusdieno, mācās vai vienkārši sēž, tad viņš atradīs veidu kā tikt klēpī un iekārtoties, lai pagulētu uz kādu laiciņu, kamēr klēpja īpašniekam tas neapnīk.
Viņš cenšas arī „palīdzēt” lauku darbos - izplēst kādu vajadzīgu vai nevajadzīgu puķi, attaisīt kūdras maisu, vai aiznest kādu koku, ar kuru ir atstutētas kādas durvis vai pie kura ir piesiets kāds kociņš.
Viņam vienmēr patīk gulēt siltumā, tāpēc viņš jau ir tā noslīpējis tehniku- „zem segas palīšana”, ka atliek vien nobrīnīties par to cik veikli viņam tas izdodas. Viņš to piekopj gan vakarā, gan pa nakti.
Viņam ļoti patīk gulēt, bet tas pielipis no viena mājinieka, kam arī ļoti patīk gulēt, tā nu viņi abi guļ vēljoprojām.

Čakija saimnieks. :)

Vairāk Čakija bildes apskatiet šeit http://www.flickr.com/photos/baumanelelde/sets/72157625125658502/ , vai spiežot labajā pusē uz norādes - /Jaunākās bildes apskatiet šeit/

Gatavojamies mazuļu 1. dzimšanas dienai!

Sveiki, mīļie Betijas, Grētas, Rasiņas, Ērika, Čapīša, Čakija un Buzīša saimnieki!

Pirmais novembris vairs nav aiz kalniem. Pavisam drīz tuvojas mūsu mīluļu 1. dzimšanas diena!

Par godu šai mūsu visu suņuku īpašajai dienai gribētu Jūs katru aicināt atsūtīt man nelielu aprakstiņu un bildes, kā Jums ir gājis pa šo gadu, kā izveidojusies sunīša personība un raksturiņš. Vai kaut ko īpašu ar ko Jūs gribētu padalīties ar sava mīluļa brāļu un māsu saimniekiem.

Visus rakstiņus ar bildēm ievietošu takšu ģimenes blogā http://www.taksugimene.blogspot.com , lai varam visi pēc tam apskatīties un salīdzināt, kurš ir kuram līdzīgs, un kā mums katram ir gājis šajā pašā pirmajā sunīša dzīves gadiņā, kad tik daudz ir bijis jāiemācās un jāiepazīst pasaule un saimnieka mīlestība.


Paldies Jums visiem, ka esiet tik lieliski saimnieki mūsu mīluļu Lotiņas un Nerīša mazuļiem!
Un ar nepacietību gaidīšu sirsnīgas un un interesantas ziņas no visiem Jums!

Ar lielu cieņu un mīļumu,

Lelde, Lotiņa, Nerītis un visa mūsu ģimene :)

Veselība

Suņa un saimnieka ienaidnieki - Parazīti.

Mums visiem viena no svarīgākajām lietām dzīvē ir mūsu un mūsu mīļo veselība. Ja nav veselības, neesam spējīgi nedz priecāties par saulainu dienu, par darbiem, kas izdevušies, nedz par kopā pavadītajiem atpūtas brīžiem.

Liels ienaidnieks suņa un saimnieka kopīgajai laimei un veselībai ir parazīti, kas rada ne tikai nepatīkamas izjūtas, bet arī nopietnus veselības traucējumus, tādus kā plaušu, aknu, zarnu gļotādu bojājumus un neizslēdz arī organisma saindēšanos. Ja parazīti iemājojušies kucēna vēderiņā, tie var radīt sunītim attīstības traucējumus, mazasinību vai pat ļaunākajā gadījumā izraisīt kucēna nāvi.

Visbiežāk suņu vēderiņus iecienījuši tādi parazīti kā cērmes un lenteņi. Šie tārpi suņu organismos parasti nonāk saskarē ar citiem dzīvniekiem, apēdot gaļu, kurā bijuši lenteņa kāpuri, ko saimnieks var nemaz nemanīt, kā arī lieli parazītu pārnēsātāji ir blusas, grauzēji un saldūdens zivis.

Mēs nevaram izsekot līdzi pilnīgi visam, ko mūsu mīlulis paosta, nevaram būt pilnīgi droši, par gaļu, ko ēdam un dodam savam sunim, taču mēs varam izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem suni regulāri attārpojot ar speciālajiem veterinārajās klīnikās un aptiekās nopērkamiem līdzekļiem.

Sunim, kam dienas lielākoties rit, brīvā dabā un ir liela saskare ar citiem dzīvniekiem, ieteicams veikt attārpošanu četras reizes gadā, bet istabā dzīvojošu mīluli ieteicams attārpot divas reizes gadā. Ja sunim ir paredzēta vakcinācija, attārpošana jāveic ne vēlāk kā septiņas dienas pirms potes.
Gadījumā, ja esiet konstatējuši sunim parazītus, esiet veicis attārpošanu un parazīti nav pilnībā izzuduši, ir jāveic atkārtota attārpošana desmit dienas pēc pirmās attārpošanas reizes. Ja ievērojiet, ka mīluļa veselība tikai pasliktinās steidzīgi sazinieties ar veterinārārstu.

Aptiekās nopērkami attārpošanas līdzekļi arī cilvēkiem, jo arī saimnieks nav pasargāts pret parazītiem, īpaši, ja atrodas ciešā saskarē ar dzīvniekiem.

Lai izvairītos no nepatīkamiem mirkļiem un veselības problēmām svarīgi ir regulāri mazgāt rokas, pārtiku, dārzeņus - īpaši saknes (burkānus ieteicams mizot, nevis noberzt miziņu). Nedrīkst lietot uzturā stāvējušu gaļu, kā arī sunim nav ieteicams dot jēlu gaļu un nevārītus kaulus. Ejot pastaigās, nevajadzētu ļaut dzīvniekam ostīt, visu, ko viņš labprāt vēlētos. Svarīgi regulāri attārpot savu mīluli, bet pats galvenais rūpēties par tīrību mājā, suņa un cilvēka higiēnu. Profilaksei pret parazītiem var lietot uzturā ķiplokus un ķirbju sēklas.

Rūpēsimies par saviem mīluļiem un sevi, jo veselam sunim vairāk spēka mīlēt savu saimnieku, bet veselam saimniekam lielāks prieks novērtēt šo patieso mīlestību. 

Graušana

Lota
Originally uploaded by takšu ģimene

Sunīšiem, īpaši, kucēniem patīk visu ko grauzt. Ipaši garšīgi kucēniem var likties saimnieka apavi :-) , kas var reizēm būt īpaši sāpīgs jautājums, ja tiek sagrauztas mīļākās kurpes vai kas cits mīļš un svarīgs. Tomēr suņuku rāt vajadzētu tikai gadījumā, ja viņš ir pieķerts nedarba laikā, citādi dzīvnieciņš var nesaprast par ko jaukais saimnieks pēkšņi ir kļuvis nejauks.
Ar rāšanu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, sunītim protams ir jāsaprot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, bet nevajadzētu pārcensties, jo tas sunī var iedvest neuzticību un bailes no saimnieka, kas nenāk par labu turpmākai komunikācijai.
Vislabākais variants ir dot sunītim kaut ko, ko viņš drīkst grauzt, piemēram kociņu, kaulus, ir arī dažādi speciālie graužamie, kas nopērkami zoo veikalos. Nevajadzētu izvēlēties plastmasas, gumijas, vai striķu rotaļlietas, jo suns var apēst kādu detaļu. Un protams apavus un svarīgās mantas labāk glabāt tālāk no sunīša zobiem :-)) .

Mešana - ķeršana

Lotiņa peld ar kociņu
Originally uploaded by takšu ģimene

Mešana un ķeršana ir viens no suņa lielākajiem priekiem, jo mīlulim gribās, lai arī saimnieks iesaistās viņa aktivitātēs un spēlējas ar viņu. Nav lielas nozīmes tam, kas tiek mests, jo galvenais šajā nodarbē sunim ir skriešana. Parasti mēs mešanai izmantojam kociņus, bet gadās arī tā, ka kociņš nav pa rokai brīdī, kad suns grib spēlēties un tad tiek izmantots jebkas, kas gadās pa rokai, piemēram ābols vai plūme :-). Neiesaku savam mīlulim pirkt dažādas plastmasas vai gumijas rotaļlietas, arī ar striķiem, jo parasti ir tā, ka suns šīs mantas sagrauž un var gadīties arī, ka kādu detaļu norij, kas var beigties diezgan bēdīgi - ar operāciju. Mūsu mīļajai meitenei Lotiņai šādi gadījumi ir bijuši vairākkārt, tāpēc tagad ļoti uzmanamies.

What makes a dog man's best friend?

Neris - Smalkais Rīgas kundziņš
Originally uploaded by takšu ģimene

KAS PADARA SUNI PAR CILVĒKA LABĀKO DRAUGU?...

...Mans suns ar katru dienu arvien vairāk pierāda, ka neviens nespēj konkurēt ar to uzmanību un mīļumu, ko viņš man velta... Neviens mani tā negaida mājā, no prieka lekdams gaisā apkārt skriedams un smilkstēdams, neviens cits nav gatavs ar mani iet vienmēr un visur neskatoties kāds ārā laiks, cik noguris vai aizņemts viņš būtu, manam sunim nekad nav nekas tāds, kas būtu svarīgāks par saimnieku.... Viņš pat gulēt nevar aiziet kamēr es neesmu aizgājusi, un vienmēr, kad es eju prom viņš skatās pa lodziņu un man viņam ir jāpamāj ar rociņu... Viņš mani vienmēr aizstāv un, ja gadās kāda bēda - vienmēr ir klāt un žēlo... tas viss un vēl daudz, daudz citas mīļas lietas viņu padara par manu labāko draugu....

Svētkus sagaidot

Visjaukākie sveicieni visiem takšu saimniekiem, cilvēkiem, kas mīl dzīvniekus, kā arī saimnieku labākajiem draugiem -suņukiem, Ziemassvētkus un jauno gadu sagaidot!

Ģimenes pieaugums!

Lotas un Nera bērniņš
Originally uploaded by takšu ģimene

2009. gada 1. novembrī - šajā laimīgajā dienā nāca pasaulē septiņi mazi Lotiņas un Nerīša bērniņi, 4 puisīši un 3 burvīgas meitiņas. Sākumā piedzima seši, bet pēc tam pamanījām vēl vienu mazulīti. Divi kucēni ir melni ar brūnu krāsu, kas droši vien ir Lotiņas tēta un Nerīša mammas gēni :-). Vēl divi sunīši ir gaiši brūni kā Nerītis, bet pārējie ir tumšāki brūni. Bet vēl jau viss var mainīties. Nerītis bērnībā bija ar melniem plankumiņiem (var apskatīt blogā ievietotajās bildēs), bet tagad ir gaiši brūns. Lotiņa tieši otrādi, kādreiz bija gaišāka, bet tagad kļuvusi mazliet tumšāka.
Lotiņa ļoti rūpējas par saviem mazulīšiem un ļoti tos sargā. Pagaidām mazie, tikai ēd un čuč, bet liekas, ka ar katru dienu bērniņi paaugās. Nevaru sagaidīt, kad mazie atvērs actiņas...

taksis - Neris

Neris
Originally uploaded by takšu ģimene

Neris ir pasakaini burvīgs Zelta takšu sugas sunītis, kas ir dzimis 2008.gada 10. septembrī, Kauguros. Drīz vien jau mazais brīnums devās uz savām jaunajām mājām, pie mums :-)
Pa šo laiku Nerītis ir dzīvojis gan Rīgā, gan Siguldā, kā arī pa vasaru Tumšupē, kur var pa dārzu izskrieties un izrieties. Visur, kur Nerītis ierodās, viņš jūtās kā mājās. Pašlaik sunīša dzīvesvieta ir Rīga, tā radās arī viņa jaunā iesauka - "Smalkais Rīgas kundziņš" :-) .

Lotiņa

Lotiņa
Originally uploaded by takšu ģimene

Lotiņa ir mūsu pirmais sunītis, pirmais mīlulītis. Šovasar sunītei palika septiņi gadiņi. Jau no mazotnes viņai paticis braukāt ar mašīnu, peldēt, rakt, skriet, grauzt kociņus -jo lielākus, jo labāk :-) un vēl daudz, daudz jauku, un interesantu lietu. Lotiņa ir viena no mums, mūsu ģimenes loceklis, reizēm, pat šķiet, ka ģimenes galava, jo savu viedokli meitene prot ļoti labi aizstāvēt, un parasti mēs cenšamies sunītes vēlmes arī izpildīt...

Iepazīsimies?

Labdien!
Mani sauc Lelde Baumane. Nerītis un Lotiņa ir mūsu ģimenes dārgumiņi, mūsu sunīši! Tā kā mūsu abiem mīluļiem ir arī mazulīši, un drīz būs jāsāk domāt par viņu jaunajiem saimniekiem, vēlos izveidot šo blogu, kā veiksmīgu komunikācijas avotu starp mūsu takšu ģimenes jaunajiem biedriem, kā arī jebkuru jauku cilvēku, kas mīl šos burvīgos dzīvnieciņus, vai kam vienkārši ir radusies interese. Arī mazie sunīši, kaut vēl tikai nedēļu veci ir iekļuvuši mūsu sirdīs, un, tad man radās doma, par šo blogu, kas dos iespēju visiem mūsu takšu ģimenes locekļiem redzēt kā aug, kādas palaidnības vai vienkārši kā klājas katram no mazajiem sunīšiem viņu jaunajās mājās, kā arī mazie vienmēr varēs paskatīties kā tad klājas māmiņai ar tēti... :-) (tas tādiem īsteniem taksīšu mīļotājiem, kādi cerams būs arī mūsu mazāko taksīšu jaunie saimnieki)...